Stādot kokus rindā, ieteicamais atstatums starp mazajiem ķiršiem būtu 2,5 m, starp puspundurābelēm - 2,5–3 m, starp plūmēm - 2,5–3 m, starp bumbierēm, ķiršiem - 3,5–4-5 m.
Visiem augļu kokiem piemērota puslīdz vienāda trūdvielām bagāta auglīga augsne. Ķiršiem patīk, ka tā ir irdenāka, bet ābeles, bumbieres un plūmes labi aug arī mālainā zemē.
Konteinerstādus drīkst stādīt visu sezonu. Arī vasaras vidū. Kailsakņu stādu stādīšanas laiks – pavasarī – pirms pumpuru plaukšanas (aprīlis, līdz 15. maijam), rudenī – septembra beigas, līdz salam.
Kailsakņu stādus vēlams uzmanīgi transportēt un uzglabāt līdz iestādīšanas brīdim, nepārtraukti nodrošinot tiem mitras saknes, uzglabājot ēnā, aizvējā. Stādot konteinerstādu, kuros sakņu kamolu satur balts tīkls, stādot tas noteikti jāsaglabā vesels noņemot tikai ārējo melnās plēves iepakojumu.
Bedrē, kas izrakta koka sakņu kamolam, (vajadzētu izvairīties no svaigu kūtsmēslu izmantošanas) nedrīkst likt svaigus kūtsmēslus, jo, saskaroties ar tiem, jaunās saknes var apdegt. Tos var likt tikai ap jau iestādītu stādu. Ja zeme ir neauglīga, to ielabot var ar melnzemi vai kompostu.
Lai stāds labāk ieaugtos, pēc stādīšanas būtu jānodrošina optimāls mitruma režīms. Vēlams būtu koka stādīšanas beigās apdobi nomulčēt, tādējādi pasargājot augsni no izžūšanas.
Koka stādīšanas beigās apdobi mulčē ar priežu mizu mulču (ne mazāk kā piecu centimetru biezumā). Tā pasargās augsni no izžūšanas un regulēs tās temperatūru.
Svarīgi būtu atcerēties, ka iestādītie kauleņkoki – plūmes, ķirši, persiki, pirmos gadus nav tik izturīgi pret bargiem saliem, tāpēc vēlams būtu tos piesegt, tādā veidā jaunos kociņus pasargājot arī no meža dzīvniekiem (ja iestādītie augļu koki nav iežogoti).
Visas tiesības aizsargātas | Z/S Sprogas